EKO skola

 

 EKO SKOLAS DARBĪBAS PLĀNS

2018./2019. mācību gads

Gada tēma: atkritumi

Mērķis: popularizēt patēriņa un dzīvesveida izvēles, kas samazina atkritumu rašanos līdz minimumam

Uzdevumi:

  • Pēc iespējas 1) samazināt-> 2) atkārtoti izmantot -> 3) pārstrādāt/šķirot skolas radītos atkritumus (tieši šādā secībā)
  • Nostiprināt bērnu un skolēnu izpratni par sliktajām sekām, ko rada atkritumu atstāšana dabā
  • Veikt pasākumus, lai Ekoskolas apkārtnē esošajās dabas un citās teritorijās novērstu piemēslošanu

Darbības plāna ievirzes

  1. Adaptācijas diena.
  2. Ekoskolas turpmākā darba plāna izstrāde un ikgadējā vides novērtēšana.
  3. Visas skolas iepazīstināšana ar ekoskolas darba plānu.
  4. Ekostenda noformēšana.
  5. Zīļu vākšanas akcija.
  6. Rīcības dienas organizēšana.
  7. Izglītojoša kampaņa pirmskolas un sākumskolu skolēniem par atkritumu šķirošanu.
  8. Ziemassvētku eglīšu veidošana no dažādiem materiāliem
  9. Konkurss “Mūsu klases veselīgākā Ziemassvētku paciņa”
  10. Tekstilizstrādājumu otrā dzīve
  11. Skolotāji izstrādā mācību stundu par tēmu “Atkritumi”.
  12. Modes skate no otrreiz izmantota materiāla
  13. Bateriju vākšanas akcija
  14. Fotokonkurss “Šeit vajadzētu sakopt”
  15. Sadraudzības pasākums ar Ēveles pamatskolas Ekoskolu
  16. Ekskursija uz ZAAO
  17. Gada tēmas izvērtējums, anketēšana.
  18. Ekopadomes gada izvērtējums

 

Vides novērtējuma kopsavilkums 

Plusi

Mīnusi

Atkritumi

Bioloģiskos atkritumus savāc pavāre.

Sākumskolas klasēs katram skolēnam sava ūdensglāze

Pie skolas konteineri

Ugunskurā sadedzina daudz papīra

Plastmasas atkritumi papīrgrozā

Vietējo jauniešu radīts  piesārņojums skolas apkārtnē

Enerģija

Atgādnes par enerģijas taupīšanu

Silts ūdens krānos

Iespēja izvēdināt klases telpu

Var atsevišķi pielāgot radiator siltumu

Nav iespējams pazemināt temperatūru telpās

Datoru lādētāji un projektori ieslēgti, arī elektroierīces

Ūdens

Nav pilošu krānu

Atgādinājumi par ūdens taupīšanu

Nav podu diviem ūdens noliešanas režīmiem

Nav zināms ūdens patēriņš pa mēnešiem

Nav informācija, kā darbojas un kur atrodas attīrīšanas iekārtas

Neizmanto lietus ūdeni

Transports

Skolā nenotiek velosipēdu zādzības

Trūkst velo novietņu

Drošāks ceļš uz skolu

Izbaukumi ar velosipēdiem

Piesārņojums no auto dzinējiem

Skolas vide un apkārtne

Skolas apkārtnē daudz koku.

Zālājā dažādi atšķirīgi augi

Pirmsskolas ierīkots dārziņš

Atklātas nenorobežotas ūdenstilnes

Mācību procesā maz izmanto skolas apkārtne

Līdzdalība un komunikācija

Skolēni zina, ka darbojas ekoskola

Pašvaldības iesaistīšana ekoskolas darbā

Sadarbība ar citām ekoskolām

Vecāku iesaistīšana ekoskolas darbā

Vide un veselība

Pieejami sezonas augļi no skolēnu, skolotāju mājām

Skolēniem nav iespēja pirkt ēdienu starp stundām

Skolas apkārtnē nav lieku trokšņu

Tīrs gaiss

Ziemassvētkos paciņās ir daudz saldumu

Nav lielas iespējas izkustēties starpbrīžos, īpaši ziemas mēnešos

Bioloģiskā daudzveidība

Zaļā zona tiek regulāri kopta

Netiek izmantotas ķimikālijas

Nav atsevišķas dzīvotnes kukaiņiem

 

Ekoskolas vides novērtējums

 Vide

Mūsu skola atrodas Trikātā puskilometru no centra, tāpēc nav pieejams veikals, kā arī saldumu aparāti.

Mūsu skolā ir pieejami augļi no skolēnu mājām. Tos atved skolotāji un skolēnu vecāki sezonas laikā.

Skolā var ietekmēt ēdienkarti, jo pavāres ir pretim nākošas. Diemžēl ēdieni, kurus izvēlētos skolēni ir ļoti neveselīgi: cepti un vārīti pelmeņi, frī kartupeļi, krāsnī ceptas vistiņas, cīsiņi.

Mūsu skola gandrīz nemaz miskastēs nav redzami cepumu vai čipsu iepakojumi.

Skolā ir pieejami meistarklases ēst gatavošanas kursi visiem dzimumiem un visām vecuma grupām, bet kursu apmeklētība varētu būt labāka.

Trikātas skolā visi mazgāšanas līdzekļi ir sertificēti un videi draudzīgi.

Skolā tiek izmantoti draudzīgi būvmateriāli.

Klases vakaros netiek nesti draudzīgas vai veselīgas uzkodas, Ziemassvētku dāvanās ir saldumi un mandarīni.

Mūsu skolā izkustēšanās starpbrīžos un ārā ir apmierinoša. Pavasarī un rudenī, kad laika apstākļi to atļauj, mēs spēlējamies pagalmā un sporta laukumā. Ziemas mēnešos laukā ejam mazāk. Reizēm starpbrīžos sporta zālē drīkstam uzspēlēt volejbolu. Vismaz 4 reizes gadā notiek sacensības brīvā dabā. Tās ir lieliskas.

Trikātas skolas gaiss ir labs un veselībai draudzīgs.

Mūsu skolas apkārtnē nav lieli trokšņi, bet ja ir tad tie nav lieli un netraucē mums mācīties.

Atkritumi

Skolā neizvērtējam lietas no kurām varētu atteikties atkritumu dēļ, kā arī neizvērtējam to ietekmi uz vidi. Izvērtējam lietas, kuras var lietot atkārtoti, piemēram, cenšamies izvairīties no vienreiz lietojamām plastmasa pudelēm. Tā kā skolā ir pieejams tīrs dzeramais ūdens, katrā klasē skolēniem ir krūzītes (vairāk reižu lietojamās) no kurām ikdienā tiek lietots dzeramais ūdens. Tā mēs skolā izvairāmies no plastmasa pudelēm. Skolā bibliotēkā ir pieejamas dažādas grāmatas, kā arī mācību grāmatas katru gadu netiek pirktas katram skolēnam, bet ir iespēja izīrēt no skolas bibliotēkas. Ka arī cenšamies taupīt papīru, apdrukājot to no abām pusēm. Kopā skolā ir 18  telpas, no tām 2 telpās ir iespēja šķirot papīru. Pēc pārgājiena vai ekskursijas apmēram <2 atkritumu vienības. Skolā pie ziņojuma dēļa ir pieejama informācija par atkritumu šķirošanu un arī informācija par to, kas notiek, ja plastmasa nonāk dabā, ko tā nodara. (adrese filmas) Skolā  nav iespēja kompostēt bioloģiskos atkritumus. Pēc lielās talkas secinājām, ka skolas teritorija  netiek piesārņota ar atkritumiem, apkārtne ir tīra. Skola iesaistās piesārņojuma novēršanā un sakopšanā skolas apkārtnē, divreiz gadā notiek talka, kurā skolēni līdzdarbojas.

Plastmasas daudzumu svarīgi ir samazināt mūsu ikdienā, jo patērējam to daudz nevajadzīgās lietās. Piemēram, veikalā izvairāmies pirkt vienreiz lietojamos maisiņus, tā vietā lietojam auduma maisiņus vai nopirktos produktus saliekam somā. Svarīgi ir samazināt, lai tie nenonāktu dabā, kā arī tāpēc, ka tie nesadalās un piesārņojums paliek ar vien lielāks.

50% vecāko klašu skolēni zina kā jāšķiro atkritumi, taču mazāko klašu skolēni nezina, kā jāšķiro un , kur sašķirotos atkritumus var izmest (kādos konteineros un kur tie atrodas). Skolā šķirojam atkritumus (makulatūra, sadzīves atkritumi). Skolēni domā, ka svarīgākā rīcība ir novērst un mazināt atkritumu rašanos. Lielākā daļa skolēnu nedēļas laikā izmet apmēram 2 plastmasas pudeles. Bet dodoties uz veikalu neņem līdz jau lietotos plānos plastmasa maisiņus augļiem, dārzeņiem u.c. produktiem.

Transports

Satiksme skolas apkārtnē ir droša, jo izveidots ir mašīnu stāvlaukums, autobusu pietura. Skolas tuvumā ir uzstādītas atbilstošas ceļazīmes ar ātrumu ierobežojumiem. Lielākā daļa skolēnu tiek atvesti ar pašvaldības autobusu, satiksmes autobusu vai privāto transportu. 20% skolēnu rudens un pavasara sezonā uz skolu brauc ar velosipēdu vai pārvietojas kājām Pie skolas ir iekārtota droša velosipēdu novietne. 70% pedagogu uz darbu ierodas ar personīgo transportu, jo dzīvo tālu no skolas.

Reizēm skolotāji un arī vecāki aizved arī kaimiņu bērnus. Visiem skolēniem sākot no 4. klases ir iespēja iegūt velobraucēja apliecību. Vecāko klašu skolēni dodas velobraucienos- ekskursijās. Stāvlaukums automašīnām atrodas 100 m no skolas ieejas. Tur arī vecāki izlaiž savus bērnus.

Skolas pārtikas iepirkumā ir vietējie produkti no vietējiem ražotājiem.

EKO skolas dalībnieki aicina mazāk izmantot auto transportu un pārvietoties kājām.

Ūdens

Mūsu skolā ikdienā piloši krāni nemēdz būt. Reiz gan kādas trīs dienas zēnu tualetē krāns pilēja.

Tualetēs podiem reizēm grūti noslēgt ūdens tvertni.

Tualetēs nav podu ar diviem ūdens noliešanas režīmiem.

Mums nav zināms par iespējamiem ūdens zudumiem no caurulēm un citur ūdens apgādes sistēmā.

Skolā nav uzstādīti ūdens taupīšanas rīki.

Reizēm ir redzēta skolēnu izšķērdīga rīkošanās ar ūdeni, kad viņi neaizgriež ūdens krānus.

Tualetēs ir  uzstādīti atgādinājumi par ūdens taupīšanu.

Skolā lietus ūdeni nesavāc, lai to izmantotu.

Par to, vai skolotāji un vecākie skolēni zina, kur nonāk skolas notekūdeņi- mums nav atbildes. Mūsu audzinātāja nezina.

Par notekūdeņu attīrīšanu mēs nezinām. Nezinām, kur ir attīrīšanas iekārtas.

Ziemā lielu sāls izmantošanu skolas apkārtnē nenovērojām.

Skolas pagalms asfalts. Tas kavē ūdens aizplūšanu notekūdeņu sistēmā.

Par to, cik ūdeni mēs patērējam gadā , mēnesī neesam interesējušies.

*Turpmāk- mēs varētu painteresēties, kāds ūdens patēriņš pa mēnešiem. Paši varētu tiem skolēniem, kuri neaiztaisa ūdens krānus, vēlreiz atgādināt, lai tos aizgriež.

*Mums, skolēniem, jāuzzina, kur Trikātā ūdens attīrīšanas iekārtas un kā tās darbojas.

*Ierosinājums nākotnē- katrā klasē izlietnes.

Enerģija

Mūsu skolā ikdienā tiek ieslēgtas gaismas mācību stundu laikā, starpbrīžos klases telpās tiek izslēgtas gaismas, kā arī katrā kabinetā pie gaismas slēdža pievienojām atgādni –  izejot izslēdz. Skolā pārsvarā tiek izmantotas LED spuldzes. Mūsu skolas ēkai ir lieli logi, katrā klasē vismaz 3, kas nodrošina gaismu un nebloķē saules starus. Pedagogi regulāri atstājot skolu, izslēdz datorus, neatstājot tos gaidīšanas režīmā. Telpās ir iespēja pielāgot radiatora siltumu. Pagaidām nav iespēja skolu brīvdienās uzturēt zemākā temperatūrā. Visā skolā ir nomainīti pakešu logi, nelaižot iekšā aukstumu pa šķirbām. Ziemas laikā telpas netiek vēdinātas plaši atverot logus. Pagaidām nepievēršam uzmanību, cik daudz uzvārītā ūdens paliek pāri, bet noteikti pie tā piedomāsim. Taču skolā ir iespējams regulēt ūdens temperatūru un pa krānu neplūst plaucējošs ūdens, bet gan silts.

Mūsu skolā vislabāk darbojas atgādnes par enerģijas taupīšanu. Uzlabojumi nepieciešami saziņā ar vecākiem (anketēšana), ūdens taupīšana vārot kafiju un atgādnes pedagogiem, ka ne tikai jāizslēdz datori, bet arī jāatvieno datoru lādētāji no elektrības.

Līdzdalība, komunikācija un mācību saturs.

Skolā ir ierīkots Ekoskolas stends, kurā regulāri tiek atjaunota informācija par gaidāmajiem pasākumiem, akcijām. Skolēni tiek regulāri ekopadomes sanāksmē informēti par programmu un veicamajiem uzdevumiem, kā arī katras klases pārstāvis, kurš darbojas ekopadomē tiek aicināts nodot savai klasei informāciju. Kā arī Ekoskolu logo un aktuālā informācija, galerijas  ir redzamas skolas mājaslapā. Pagaidām vecāki aktīvi neiesaistās Ekoskolas projektu norisē, kā arī mēs neesam sadarbojušies ar citām Ekoskolām. Šogad katrs pedagogs organizēja vismaz vienu mācību stundu par šī gada tēmu – atkritumi, visās klašu grupās. Tika rīkota akcija bateriju vākšana. Šobrīd pašvaldība nav novērtējusi Ekoskolas darbību, taču ceram, ka drīzumā tas tiks īstenots, jo piedāvāsim priekšlikumus pašvaldībai vides situācijas uzlabošanai skolā un tās apkārtnē.

Lai ieviestu uzlabojumus mēs uzskatām, ka ir jāorganizē dažādi konkursi par ekoskolas tēmām.

Bioloģiskā daudzveidība

Bioloģiskā daudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu sugu un to ģenētiskā daudzveidība uz mūsu Zemes.

Bioloģiskā daudzveidība ir ļoti svarīga. No tās ir atkarīga mūsu veselība, drošība un labklājība. Mūsuprāt, mēs varam palīdzēt dabai un veicināt tās daudzveidību nemēslojot vidi, lietojot EKO produktus, nodarbojoties ar otrreizējo resursu pārstrādi.

Ļoti svarīga ir vide, kurā skolēni mācās. Mūsu skola atrodas ļoti skaistā vietā, kuru ieskauj ezers, upe, dīķis, pļavas, parks ar dažādām koku sugām. Tādējādi skolēni iemācās rūpēties par apkārtējo vidi, kopt, pētīt dažādas koku, augu un kukaiņu sugas. Kukaiņi, piemēram, veic sanitāra funkcijas dabā. Tie piedalās arī augsnes veidošanas procesos. Piemēram, termīti un skudras, tāpat kā daudzu citu kukaiņu kāpuri, kas dzīvo zemē, ar savām ejām uzirdina augsni, veicina tās labāku ventilāciju, apgādi ar ūdeni, kā arī bagātina to ar trūdvielām. Savukārt, augu daudzveidība bagātina mūsu vidi, priecē to un liecina par to, ka šeit ir labvēlīga vide.

Mēs, protams, vēlamies, lai skolas pagalmā parādītos arvien vairāk dažādu sugu kukaiņi un augi, bet uzskatām, ka šobrīd tā ir gana daudzveidīga.

 


 

EKOSKOLAS PADOME

2018./2019. mācību gadā

Skolotāji – Solvita Strautiņa, Danute Mazure, Lida Sīpola

Skolas direktore Inguna Kondratjeva

Vecāki – Iveta Brence, Valda Pētersone

  1. klase Marta Ausmane, Venija Kolomijeca, Sanija Dracmane;
  2. klase Ieva Ausmane
  3. klase Jūlija Frankovska, Anta Letīcija Eglīte, Samanta Elizabete Pētersone
  4. klase Samanta Sjarki, Rodrigo Brencis, Daiga Mežīte
  5. klase Diāna Pētersone, Sanija Briede
  6. klase Lauma Grāvelsiņa, Estere Svika
  7. klase Viktorija Skaldere
  8. klase Patrīcija Fūrmane, Alīna Solotkaja
  9. klase Līga Ernstberga

 

Akcija Seit vajag sakopt1

Atkritumu mazinasana

Ieguvumi daba


EKO SKOLAS DARBĪBAS PLĀNS

2017./2018. M.G.

Mērķis: Veicināt atbildīga pārtikas patēriņa aktualizēšanu skolā un ģimenē.

Uzdevumi:

  • izvērtēt veselīgas pārtikas lietojumu skolā un ģimenē;
  • veikt aptauju par skolēnu zināšanām saistībā ar atbildīgu pārtikas patēriņu;
  • izvērtēt skolas un ģimenes ēdienkarti;
  • uzzināt, kur meklēt profesionālu padomu par atbildīga pārtikas patēriņu;
  • savākt, izskaidrot un darīt zināmus citiem pētījumu rezultātus, izmantojot modernās komunikāciju tehnoloģijas.
  • sarīkot publisku pasākumu “Putras svētki un to piedevas Trikātas skolā”

Darbības plāna ievirzes
  1. Adaptācijas diena.
  2. Ekoskolas turpmākā darba plāna izstrāde un ikgadējā vides novērtēšana.
  3. Visas skolas iepazīstināšana ar ekoskolas darba plānu.
  4. Mācību priekšmetu skolotāju iesaiste stundas izveidē par tēmu "Ēdam atbildīgi!".
  5. Ekostenda noformēšana.
  6. Sadraudzības pasākums ar Ēveles pamatskolas Ekoskolu.
  7. Tikšanās ar skolas pavārēm un uztura speciālistu.
  8. Rīcības dienas organizēšana.
  9. Izglītojoša kampaņa pirmsskolas un sākumskolu skolēniem par atbildīgu pārtikas patēriņu.
  10. Ekskursija uz z/s “Kalnvīteri”.
  11. Gada tēmas izvērtējums, anketēšana.
  12. Ekopadomes gada izvērtējums.

 

DARBĪBAS PLĀNS 2016. /2017. m.g.

Gada tēma: Veselīgs dzīvesveids

Mērķis: Pievērst uzmanību skolēnu veselībai, skolas un tās apkārtnes estētiskajai kvalitātei

Uzdevumi:

  • apgūt veselīga dzīvesveida pamatus;
  • veikt pētījumu par skolēnu zināšanām saistībā ar veselīgu dzīvesveidu;
  • izvērtēt skolas ēdienkarti;
  • uzzināt, kur meklēt profesionālu padomu ar veselību saistītos jautājumos;
  • savākt, izskaidrot un darīt zināmus citiem pētījumu rezultātus, izmantojot modernās komunikāciju tehnoloģijas.

Darbības plāna ievirzes

  1. 1. Adaptācijas diena.
  2. 2. Ekoskolas turpmākā darba plāna izstrāde un ikgadējā vides novērtēšana.
  3. 3. Visas skolas iepazīstināšana ar ekoskolas darba plānu.
  4. 4. Skolotāji izstrādā mācību stundu par tēmu "Veselīgs dzīvesveids".
  5. 5. Ekostenda noformēšana.
  6. 6. Sadraudzības pasākums ar Ēveles pamatskolas Ekoskolu.
  7. 7. Tikšanās ar skolas medmāsu Tiju Gratu Sēni.
  8. 8. Rīcības dienas organizēšana.
  9. 9. Izglītojoša kampaņa pirmskolas un sākumskolu skolēniem par veselīgu dzīvesveidu (Cūkmena 4         nodarbības).
  10. 10. Ekskursija uz ekoloģisko čipsu ražotni SIA “Latnature” (Rauna).
  11. 11. Gada tēmas izvērtējums, anketēšana.
  12. 12. Ekopadomes gada izvērtējums

Trikātas pamatskolas Vides kodekss

 

Atkritumi

Cūkmeni mēs priecējam,

Atkritumus šķirojam.

Apkārtni mēs satīram,

Pasauli tad ieraugam.

Enerģija

Mēs elektrību taupām,

„Iekšā”, „ārā” neslēdzam.

Noteikumus zinām mēs,

Blēņas citiem nemācam.

Veselīgs dzīvesveids

Veselīga pārtika

Saudzē mūsu  ķermeni.

Katru rītu uzsmaidi,

Izlokies un pavingro.

Skolas apkārtne

Skola – mūsu otrās mājas,

Tur visiem uztrauc, kā tev klājas?

Skaistas dobes, stalti koki

Tie nav nekādi joki.

Ūdens

Ūdens  -  mūsu bagātība,

Taupīsim un sargāsim!

Neatstāsim vaļā krānus,

Nelaidīsim tajā sārņus.

Transports

Dienas gaitās dodamies,

Ar divriteni laižamies.

Divritenis- tas ir prieks,

Trenē muskuļus kā nieks.

Klimata izmaiņas

Mainās klimats, mainās daba,

Mainās cilvēki „uz labu”.

Lietus līst un saule silda,

Bērnu sirdīs prieku pilda.

Meži

Daudziem mežs ir mīļās mājas,

Uzvedies tur tā kā klājas,

Nebiedē tās iemītniekus,

Sagādā tiem niekus, priekus.

 


 

Trikātas pamatskolas vides novērtējums 2016./ 2017. m.g.

 

Tēma

Esošā situācija

Aktivitātes situācijas uzlabošanai

Meži

(Vides novērtējumu veica 7. klase)

Trikātas pamatskola atrodas pie Trikātas ezera un Abula upes. Apkārt skolai ir skaisti iekopts parks. Skolas atrašanās vieta pozitīvi ietekmē skolēnu attieksmi pret vidi un dabu, kā arī sniedz neskaitāmas iespējas dabaszinības un bioloģijas stundās iepazīt un izpētīt dabu, tās iemītniekus – putnus, dzīvniekus, rāpuļus, kukaiņus u.c.

Skolas apkārtnē tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība.

Skolēni un skolotāji izmanto tuvāko mežu ne tikai izglītošanās mērķiem, bet arī lai svinētu Ziemassvētkus un pavadītu laiku svaigā gaisā.  

Skolēni ir tikušies ar Velgu Vītolu, uzzinot daudz interesantas lietas no viņas bagātās pieredzes. Notikusi tikšanās ar I. Somu, kura interesantā veidā ar interaktīvo spēļu palīdzību iepazīstināja skolēnus ar dažādām koku sugām un nezināmiem, dižiem kokiem skolas parkā. Bija tikšanās ar mežsardzi S. Leiti un ….., kuri stāstīja skolēniem par mežu daudzveidību, mežu kopšanu un tīrīšanu. Aizraujoša saruna bija ar vietējo mednieku K. Dubrovski par medībām Trikātas mežos. Ir rīkotas mācību ekskursijas uz centru „Pakalnieši”. Skolēni labprāt izgatavo putnu būrīšus, kā arī baro putniņus, lai būtu iespēja tos tuvāk iepazīt.

     Visos mācību priekšmetos ir integrēti jautājumi par vidi, kas sistemātiski un kopveselumā sniedz skolēniem zināšanas par meža nozari.

2015. gada vasarā tika organizēta dienas nometne “Dziļāk mežā”, kur skolēni uzzināja daudz jaunas lietas par mežu, mitrājiem.

  • Turpināt pētīt mežu tuvākajā apkaimē un iepazīt dažādas tajā mītošas augu un dzīvnieku sugas,
  • Pētīt meža ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību tajā,
  • Veidot mākslas darbus, izmantojot dabas materiālus,
  • Izprast meža ietekmi uz klimatu,
  • Izmantot mežu kā mācību un praktisko nodarbību avotu,
  • Izpētīt profesiju klāstu, kas ir saistīts ar meža nozari,
  • Izvietot makulatūras savākšanas kastes skolā,
  • Sadarboties ar Strenču kokaudzētavu (lekcijas, ekskursijas, praktiskās nodarbības)

Ūdens

(Vides novērtējumu veica 3. klase)

 

 

 

Skolā netiek īpaši pievērsta uzmanība, lai bezmērķīgi netiktu patērēts ūdens. Ir novērots, ka skolēni maz pievērš uzmanību ūdens taupīšanai ikdienā. Pagaidām netiek kontrolēts, vai netiek atstāti vaļā ūdens krāni. Skolēni vienmēr ziņo par noplūdēm vai aizdambējumiem tualetēs. Ja tas notiek, tad noplūdes tiek novērstas ļoti ātri.

 

   Skolas ēdnīcā traukus mazgā ar trauku mazgājamo mašīnu un zem tekoša krāna, rezultātā ūdens patēriņš ir ļoti liels.

 

   Ūdens pārsvarā tiek izmantots roku mazgāšanai dodoties uz pusdienām, trauku mazgāšanai pēc pusdienām, skolas telpu sakopšanai, sanitārajos mezglos, puķu laistīšanai ap skolu. Tā kā ūdens ir pietiekoši tīrs, tad tas tiek izmantots arī par dzeramo ūdeni skolā.

 

   Netālu no skolas atrodas Trikātas ezers un upe Abuls, kā arī dīķīts un neliels avots, no kura arī skola tiek apgādāta ar ūdeni. Skolēni katru gadu piedalās šo ūdens tilpņu krastu sakopšanas aktivitātēs. Skolēni dabas zinību stundās veic ezera un upes ūdeņu izpēti, iepazīst ūdens augus, vēro ūdensputnus: zosis un gulbjus. Daži skolotāji un skolēni izmanto ezerus zvejošanai.

Skolēni guva zināšanas (meklējot informāciju internetā, enciklopēdijā, žurnālos) par ūdens ietekmi uz cilvēka organismu. Viens no pārsteidzošākajiem faktiem, ko māca jau dabas zinības stundās skolā ir tas, ka aptuveni 70% cilvēka organisma sastāv no ūdens! Tieši ūdens radikāli ietekmē cilvēka organisma stāvokli. No tā kvalitātes ir atkarīga mūsu veselība. Ārsti iesaka lietot 1,5-3 litri tīra dzeramā ūdens katru dienu.

Un tā — lūk, 7 fakti, kas apliecina ūdens nozīmi cilvēka dzīvē:

   Tiec vaļā no stresa!

   Ūdens paaugstina organisma aizsardzības spējas. Tas palīdz sirds – asinsvadu sistēmai, cīnās ar nogurumu un stresu.

   Uzlabo vielmaiņu!

   Būtiska nozīme ūdenim ir gremošanas trakta darbībā un vielmaiņas procesos organismā.

   Palīdzi organismam attīrīties!

   Ir pierādīts, ka ūdens spēlē galveno lomu dažādu toksīnu un citu kaitīgu vielu šķelšanā un izvadīšanā no organisma.

   Aizsargā sevi no infekcijām!

   Asinsrites sistēmā ūdens palīdz to antivielu cirkulācijā, kuras aizsargā organismu pret infekcijas slimībām.

   Nepieļauj dehidratāciju!

   Ūdens tīrā veidā likvidē šķidruma deficītu organismā, ko var radīt kofeīna, alkohola un citu vielu lietošana.

   Nepārkarsti!

   Ūdens ir galvenā termoregulācijas procesu sastāvdaļa un nodrošina adekvātas ķermeņa temperatūras izmaiņas gan pret ārējās vides temperatūru, gan veicot fizisku darbu.

   Un vēl !

   Ūdens nesatur nevienu kaloriju un palīdz mazināt apetīti, ja ieturiet diētu.

Pārrunājot par ūdens nozīmi cilvēka organismam, skolēni izveidoja plakātu.

  • izvērtēt ūdens kvalitāti skolā,
  • izvērtēt ūdens kvalitāti skolas apkārtnē esošajos ezeros, upē, nosakot to tīrību pēc tajos mītošajiem augiem, dzīvniekiem,
  • noteikt ūdens zudumu skolā,
  • gūt zināšanas par ūdens ietekmi uz cilvēka organism,
  • izvērtēt skolas ūdens kopējo patēriņu

Skolas vide

un

apkārtne

(Vides novērtējumu veica 2.klase)

 

Skolas apkārtnē ir sporta laukums sporta aktivitātēm, rotaļu laukums mazākiem bērniem, parks ar avotu. Skolotāji, skolēni un vecāki vienmēr iesaistās skolas vides sakopšanas aktivitātēs. Skolotāji pēc iespējas vairāk cenšas izmantot skolas apkārtējas vides priekšrocības, tāpēc vismaz dažreiz mācību stundas notiek ārpus skolas telpām.

Skolas saime lepojas ar skolas apkārtējo vidi, cenšas saglabāt iepriekšējo paaudžu mantojumu vides veidošanā, skolas apkārtni uzturēt kārtībā, stādot arvien jaunus kokus, kopjot puķu dobes, atpūtas vietas un ieguldot savā darbā radošas idejas. Katrā klasē ir ļoti daudz telpaugu.

Tā kā pamatskola atrodas kalnā, tad no skolas paveras ļoti skaista ainava uz pilskalnu, ezeru, upi, kur var vērot gulbjus un pīles.

  • turpināt iepazīt skolas apkārtni  mācību stundās / aktivitātēs svaigā gaisā ,
  • izveidot dabas izziņas taku,
  • atjaunot skolas teritorijā atkritumu tvertnes,
  • turpināt iesaistīt skolas vides kopšanā un pilnveidošanā skolotājus, skolēnus, vecākus un iedzīvotājus

Veselīgs

dzīvesveids

GADA TĒMA

 

(Vides novērtējumu veica 4. klase)

Trikātas pamatskolā tiek veiktas dažādas aktivitātes, kas sekmē skolnieku veselīga dzīvesveida iedzīvināšanu ikdienā. 93 % skolēnu ēd skolā siltas pusdienas.  Skolā un skolas tuvumā skolēniem nav iespējas nopirkt neveselīgu pārtiku. Skolā tiek īstenotas „Skolas piens”, „Skolas auglis” programmas.

Jautājumi par veselīgu dzīvesveidu tiek aktualizēti ne tikai dabaszinību cikla mācību stundās, bet ir iekļauti skolas audzināšanas programmā un tiek realizēti klases stundās, kā arī citos ārpusklases pasākumos. Tiek organizētas tikšanās ar mediķiem.

Skolēniem ir iespēja pavadīt savu brīvo laiku pēc stundām un attīstīt savus talantus un spējas dažādos pulciņos.

Skolas telpas tiek regulāri vēdinātas un uzturētas kārtībā. Klases tiek apzaļumotas ar telpaugiem. Telpu kopšanai tiek izmantoti sanitārām prasībām atbilstošie mazgāšanas līdzekļi. Rakstīšanai uz tāfeles tiek izmantots krīts.

Lielākā daļa skolēnu uzskata, ka skolā piedāvātās pusdienas ir veselīgas un ka arī mājās viņi tiek rosināti ēst veselīgu pārtiku no vecāku puses. Pašlaik skolā nav novērotas smēķēšanas problēmas jauniešu vidū.

  • Iepazīt veselīga dzīvesveida komponentus, un popularizēt tos skolēnu vidū ikdienā,
  • Informēt skolēnus, kur meklēt profesionālu padomu, ja rodas veselības problēmas.

Atkritumi

(Vides novērtējumu veica 5. klase)

 

Skolas teritorijā atkritumu sastāvs ir visai viendabīgs – papīrs un plastmasas atkritumi. Skolas teritorijā regulāri  tiek veikti vides sakopšanas darbi, kuros piedalās visa skolas saime.

Skolā atkritumi netiek šķiroti, bet Trikātas centrā ir atkritumu šķirošanas punkts. Skolā ir dažādi informatīvi materiāli par atkritumu šķirošanu un skolēni tiek mudināti tos šķirot mājās. Atkritumu šķirošana skolā nav īpaši aktuāls jautājums, jo papīrs tiek vākts makulatūrai, ēdienu paliekas tiek kompostētas, un saimniecības atkritumi izmesti vienā konteinerā.

Skolēni un skolotāji tiek rosināti lietderīgi izmantot skolas vajadzībām nepieciešamās lietas: papīru, rakstāmlietas, grāmatas u.c. Visi tiek aicināti iegādāties preci, kas ir ražota no pārstrādātām izejvielām.

Lai mazinātu atkritumu daudzumu skolēni cenšas izmantot vienas un tās pašas lietas vairākkārt (papīru, plastmasas pudeles, puķu podus u.c. tiek izmantoti dekorējumu vai citu rokdarbu darinājumiem), skolēnu to dara labprāt. Tiek rīkoti dažādi konkursi par „nevajadzīgu lietu atgriešanu dzīvē”.

Jau vairākus gadus skolēni vāc makulatūru, kas tiek nogādāts uz pārstrādes uzņēmumiem.

   2016./2017.mācību gada sākumā skolotājas ar skolēniem pārrunāja par to, ka ikdienā šķirot atkritumus ir vienkārši. Vajag tikai sākt to darīt, lai tas kļūtu par labu ikdienas ieradumu.

Plastmasa

Plastmasas iepakojumam paredzētajos šķirošanas konteineros drīkst izmest tukšas PET pudeles, kārbiņas, plēves, maisiņus, šampūna un citas cietās plastmasas pudeles.

Drīkst

         PET pudeles

         Sadzīves ķīmijas pudeles

        Saplacinātas dzērienu skārda bundžas.

Nedrīkst

     Netīrus plastmasas izstrādājumus, eļļas pudeles, rotaļlietas, saimniecības preces, sadzīves priekšmetus, kā arī vienreiz lietojamos traukus.

     Izmests drīkst tikai tīru un izskalotu iepakojumu bez pārtikas produktu atliekām.

    Pirms izmešanas plastmasas pudeles saplacini, lai tās aizņem mazāk vietas un konteiners nepiepildās tik ātri.

Papīrs, kartons

Papīra un kartona šķirošanas konteinerā drīkst mest visa veida papīra iepakojumu, kartona kastes, avīzes, žurnālus, brošūras, katalogus un citus reklāmas materiālus, kas nav laminēti.

Drīkst

      Tīru un sausu papīra un kartona iepakojumu bez pārtikas produktu atliekām.

      Pirms izmešanas kartona kastes un dzērienu iepakojumu saplacini, lai tas aizņemtu mazāk vietas un konteiners nepiepildītos tik ātri.

  Atsevišķos konteineros papīram paredzētajos konteineros drīkst mest arī dzērienu kartona iepakojumu. Seko līdzi informācijai uz konteineru uzlīmēm!

Nedrīkst

      Slapju vai netīru papīru un kartonu, kas satur pārtikas piejaukumus, laminētus papīra izstrādājumus.

Stikla šķirošana

Stikla šķirošanas konteineros drīkst izmest stikla burkas, burciņas un pudeles.

Drīkst

   Tīras dažādas formas un krāsu stikla burkas un burciņas

   Pudeles bez pārtikas produktu atliekām.

Stikla pudeles un burkas var būt ar etiķetēm un alumīnija foliju, jo otrreizējās pārstrādes procesā tās tiks atdalītas.

Nedrīkst

Porcelāna un stikla traukus, spoguļus, logu stiklu, spuldzes, māla pudeles un traukus.

Baterijas, akumulatori

Visa veida baterijas un akumulatori no dažādām elektroiekārtām ir jāšķiro atsevišķi no citiem atkritumiem.

Nolietotās baterijas un akumulatori ir nododami jebkurā specializētajā bateriju vākšanas konteinerā, kas izvietoti bateriju tirdzniecības vietās - veikalos, degvielas uzpildes stacijās, kā arī izglītības iestādēs, valsts iestādēs un birojos.

Lielāku daudzumu bateriju var nogādāt šķirošanas laukumos.

Automašīnu akumulatori ir jānogādā videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos vai atkritumu šķirošanas laukumos.

Metāls

Otrreizējai pārstrādei var nodot visa veida metāla izstrādājumus t.sk.dzērienu skārda bundžas un konservu kārbas.

Izmest drīkst tīras metāla un skārda bundžas un kārbas bez pārtikas produktu atliekām.

Pirms izmešanas metāla iepakojumu saplacini, lai tas aizņemtu mazāk vietas un konteiners nepiepildītos tik ātri.

Skolēni strādāja ar darba lapām padziļinot savas zināšanas un prasmes atkritumu šķirošanā.

Skatīt - http://www.zalais.lv/lv/macibu-materiali/izdrukajami-materiali/liela-skirosanas-mikla/

  • noskaidrot cilvēku ietekmi uz vidi ražojot un nepārstrādājot atkritumus,
  • uzzināt par vielu sadalīšanos un pārveidošanos,
  • mācīties ikdienā šķirot atkritumus,
  • uzstādīt izlietoto bateriju savākšanas tvertni.

Enerģija

(Vides novērtējumu veica 8.klase)

Skolā daļēji tiek pievērsta uzmanība elektroenerģijas patēriņa mazināšanai. Skolā ir ielikti jauni logi, kas palīdz saglabāt siltumu ilgāk. Tiek izmantotas ekonomiskās spuldzītes, bet tās nav katrā skolas telpā. Izejot no telpām, skolnieki tiek mācīti aiz sevis izslēgt gaismu, bet regulāri tiek atstāts apgaismojums klasē arī tad, ja tur stunda nenotiek. Skolas apkures tiek nodrošināta ar Zemes siltuma sūkni, bet atsevišķās klasēs tā ir traucēta.

Skolā ir 42 datori, 2 printēšanas un kopēšanas aparāti, 8 printēšanas iekārtas. Elektriskā plīts, mikroviļņu krāsns mājturības stundu vajadzībām, 7 tējkannas. Virpas, slīpmašīnas, ripzāģi, flekši, ko izmanto zēnu mājturības stundās. Veļasmašīna, žāvētājs, trauku mazgājamā mašīna, ledusskapis, mizotājs. Elektroniskā auto modeļu trase, 2 trenažieri.

  • iegūt zināšanas par atjaunojamiem un neatjaunojamiem dabas resursiem,
  • iegūt zināšanas par enerģijas pārveidošanu un saglabāšanu,
  • izteikt priekšlikumus efektīvai enerģijas izmantošanai skolā.(uzstādīt gaismas taimerus, vēdināt telpas atbilstoši laikapstākļiem)

Transports

(Vides novērtējumu veica 6.klase)

 

Skolas tuvumā ir viens līkumains asfaltēts ceļš, kurš nodrošina skolēnu nokļuvi līdz skolai.  Pie skolas ir  grūti pārredzams krustojums. Transportlīdzekļu aktivitāte uz šī ceļa ir samērā liela, tāpēc skolēni skolas tuvumā jūtas nedroši, tāpēc ļoti bieži tiek atgādināti ceļa satiksmes noteikumi, rīkotas tikšanās ar ceļa policiju, kā arī regulāri veikti ieraksti instruktāžu žurnālos.

Lielākā daļa skolēnu un skolotāju uz skolu dodas ar kājām vai personisko mašīnu, kā arī sadarbīnā ar Beverīnas novada pašvaldību tiek nodrošināts autobuss skolēniem, kas dzīvo tālu no skolas.

   Skolas pagalmā ir iekārtota vieta 5 velosipēdu novietošanai, tādējādi siltā laikā skolēni un skolotāji uz skolu var braukt ar velosipēdiem. Diemžēl visiem savus riteņus nav kur novietot.              

Klases stundās skolēni mācās ceļa satiksmes noteikumus.

   Skolas teritorijā ir izvietotas ceļa zīmes transporta kustības regulēšanai. Pie skolas ir stāvlaukums un autobusu pietura, jo kursē 2 sabiedriskie autobusi, kas pieved skolēnus līdz skolai.

    
  • Novērtēt satiksmes ietekmi uz vidi un cilvēku dzīves kvalitāti,
  • Sadarboties ar Valmieras CSDD, lai skolēniem būtu iespēja kārtot velosipēdista eksāmenu, iegūstot velosipēdista tiesības,
  • Popularizēt izmantot videi nekaitīgu pārvietošanās veidu

Klimata

izmaiņas

(Vides novērtējumu veica 9.klase)

 

Mācību stundās un ārpusklases aktivitātēs skolēni uzzina par klimata izmaiņu ietekmi uz vidi. Skolēni uzzina veidus kā var mazināt šo ietekmi, tiek rosināti iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs, kas mazinātu klimata pārmaiņas: samazināt atkritumu daudzumu ikdienā ģimenēs, pirkt pārstrādātas lietas, taupīt enerģiju un ūdeni, mazāk izmantot transportu un iegādāties vietējo pārtiku.

  • Gūt pamatzināšanas par klimata pārmaiņu cēloņiem,
  • Izprast klimata pārmaiņu ietekmi uz dabu un ekonomiku,
  • Izprast klimata pārmaiņu iespējamās sekas Latvijā,
  • Izprast ko katrs pats var darīt klimata pārmaiņu samazināšanas labā

 

Skolas vides novērtējumu veica Trikātas pamatskolas skolēni

Informāciju apkopoja un atskaiti veidoja Trikātas pamatskolas skolotāji un skolēni